Ceļā uz vienotu Eiropas mākoni

 

20

.

08

.

2021

Ceļā uz vienotu Eiropas mākoniCeļā uz vienotu Eiropas mākoni

Autors: Jānis Tupulis, risinājumu arhitekts

15 gadu laikā informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras attīstībā esam nonākuši no fiziskiem serveriem līdz mākoņpakalpojumiem. Nu ir laiks nākamajam posmam - federētajam mākonim. Galvenais ieguvums – dažādu mākoņpakalpojumu vienkārša izmantošana organizāciju sadarbībā. Šobrīd gaisā virmo arī sarunas par kopēju Eiropas federēto mākoni. Tas uzņēmējiem, kuri ražo inovatīvus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinās milzīgas eksporta iespējas.

Pirms 15 gadiem visi trīs galvenie IT infrastruktūras elementi – skaitļošana, tīklojums un datu glabāšana - tika nodrošināti, izmantojot fiziskus serverus, tīkla iekārtas un datu glabātuves. Taču programmatūras attīstība ar laiku ļāva nodrošināt resursu virtualizāciju un orķestrēšanu jeb dažādu resursu centralizētu pārvaldību platformas līmenī - radās mākoņpakalpojumi. Tie sniedz iespējas visu infrastruktūras elementu funkcijas nodrošināt ar virtuālajām ierīcēm, sadalot, piemēram, viena servera skaitļošanas jaudu mazos gabalos un izdalot vairākiem klientiem. Šis princips ir pamatā arī federētajam mākonim.

Lielākas jaudas meklējumos
Arvien biežāk organizācijas saskaras ar nepieciešamību īslaicīgi spēt apkalpot ļoti lielu pieprasījumu skaitu, bet reizēm tam nepietiek skaitļošanas jaudas. Līdz ar to ir vajadzīga iespēja nepieciešamības gadījumā piesaistīt papildu resursus un, kad šie resursi vairs nav nepieciešami, tos atbrīvot. Šādu risinājumu var nodrošināt mākoņpakalpojumi, kas piedāvā iespēju izdalīt atsevišķus resursus pēc pieprasījuma.

Federētais mākonis šīs iespējas vēl vairāk paplašina, apvienojot vairāku organizāciju resursus savstarpēji savienotās mākoņa vidēs, kur dažādu mākoņpakalpojumu sniedzēju resursus var sadalīt un piešķirt tiem, kam nepieciešams. Mērķis ir panākt, lai uzņēmums, kuram nepieciešami papildu skaitļošanas resursi, pieslēdzas federēšanas pakalpojumu sniedzēju sistēmai, pieprasa resursus, un sistēma tos piešķir. Savukārt mērogošanās ļauj neierobežoti pievienot infrastruktūrai skaitļošanas iekārtu un datu glabātuvju resursus. Viss notiek ātri un automatizēti.  

Ceļā uz GAIA-X
Mūsdienās dati ir liela vērtība, un to pārvaldību un glabāšanu gadiem ilgi ir nodrošinājuši tādi ASV tehnoloģiju milži kā Amazon un Google. Tāpēc šobrīd tiek apsvērta federētā mākoņa izveide Eiropas līmenī, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju datu ekonomikas laikmetā. Vīziju un arhitektūras iezīmes ir prezentējušas Vācija un Francija, gatavību iesaistīties ir pauduši 22 uzņēmumi un organizācijas. Projektu GAIA-X paredzēts veidot kā federēto mākoni, kas balstīts atvērtos standartos un atvērtā koda elementos.

GAIA-X uzsvars ir uz datu pieejamību - atvērtie dati būtu pieejami jebkuram, daļēji atvērtie dati būtu koplietojami un pieejami autorizējoties. Veidojot GAIA-X, tiks radīta cieša sadarbība starp trim galvenajiem pīlāriem, kas virza ekonomiku - publisko pārvaldi, uzņēmējiem un akadēmisko sektoru. Visi šie galvenie spēlētāji tiks savstarpēji savienoti ar iespēju izmantot vienam otra datus un resursus un nodrošināt pieeju gala patērētājam. Piemēram, lai attīstītu konkurētspēju, uzņēmējam būtu vajadzīgi specifiski dati par iedzīvotāju vai uzņēmumu paradumiem. Izmantojot savienoto datu principu, tos varētu iegūt, pieprasot informāciju no publiskā sektora, un uzņēmums varētu ātri saprast, kā uzlabot savu pakalpojumu. Lai šos datus analizētu, uzņēmējam varētu būt nepieciešama pieeja augstas veiktspējas skaitļošanas resursiem. Šeit atkal palīgā nāktu federētais mākonis, kura ietvaros uzņēmumam uz brīdi tiktu piešķirta nepieciešamā papildu jauda.

Federētais mākonis ir iespēja valsts līmenī būtiski uzlabot informācijas tehnoloģiju infrastruktūru. Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Eiropas valstīm, lai nacionālā līmenī pieteiktos līdzdalībai GAIA-X projektā, kas cieši saistīts arī ar citām Eiropas līmeņa iniciatīvām, piemēram, vienotā digitālā tirgus ieviešanu. Vienots digitālais tirgus sniegs iespēju dalībvalstu privātajam sektoram veidot informācijas sistēmas vai to moduļus kopējā federētā mākoņa ietvaros un piedāvāt tos partneriem un patērētājiem arī citās dalībvalstīs. Šī ir arī Latvijas uzņēmēju iespēja.